Helovīns ir laiks, kad stāties pretī bailēm un ideāls brīdis, lai tiktu galā ar savām fobijām pret ēdienu. Burger King Tev palīdzēs šajā ceļā – pie mums vari izveidot savu pasūtījumu tieši tādu, kā vēlies. Mēs iestājamies par garšīgu un no bailēm brīvu ēdienu, kā arī par garīgo veselību.
Pasūti burgeru bez bailēm šeit
Kas ir fobijas?
Fobijas ir psihiski traucējumi, kuros trauksme ir saistīta ar konkrētu ārēju objektu. Fobijas var būt dažādas, bet visizplatītākās ir, piemēram, bailes no zirnekļiem (arahnofobija), bailes no augstuma (akrofobija) vai bailes no slēgtām telpām (klaustrofobija).
Tās ir ļoti atšķirīgas, un dažiem cilvēkiem pat šķietami parastas lietas var izraisīt bailes – piemēram, ledusskapī esošais kečups.
Kā fobijas rodas?
Fobijas var rasties ja piedzīvotas nepatīkamas situācijas vai traumatiski notikumi, bet to cēloņiem var būt arī ģenētisks raksturs. Dažreiz fobijas mēdz būt savstarpēji saistītas. Piemēram, cilvēks nebaidās no tomātiem, bet tripofobijas (bailes no caurumiem) dēļ viņu ļoti traucē sēklas, kas atgādina mazus caurumus. Tā kā fobijām ir daudz un dažādu iemeslu, neviens no mums nav pasargāts no to rašanās. Viena nepatīkama situācija var pāraugt diskomfortā, kas turpmāk iespaidos visu mūsu dzīvi.
Kādas ir sajūtas?
Saskaroties ar bailes izraisošo objektu, trauksmes līmenis var svārstīties no neliela diskomforta līdz smagai panikas lēkmei. Sirdsklauves, reibonis un vājuma sajūta ir tikai daži no simptomiem, kas cilvēkam var parādīties. Dažreiz pat nav nepieciešama tieša saskare ar baiļu objektu – pietiek tikai ar domu vien.
Šādas bailes traucē ikdienas dzīvi un var radīt problēmas sociālajā saskarsmē, iziešanā sabiedrībā. Dažreiz, lai tiktu ar tām galā, nepieciešama profesionāla palīdzība.
“Nesaki vārdu ‘siers’...”
Cilvēki kuri cieš no turofobijas nespēj paciest sieru. Dažos gadījumos nepatika var būt atkarīga no tā vai uz sviestmaizes ir Čedaras, vai zilais siers, taču pilnīgi noteikti turofobi sieru uzskata par nepatīkamu gan tā smaržas, gan tekstūras dēļ. Dažiem pietiek tikai ar siera klātbūtni, lai veikalā piena nodaļai ietu ar līkumu. Visbriesmīgākais ir zilais siers tā spēcīgās smaržas dēļ, bet īpaši nepatīkama ir kausētā siera struktūra.
“Randiņš bija ideāls, līdz viņa pasūtīja siera plati. Es redzēju kā viesmīlis atnesa dažādus sierus – brī, goudu, zilo sieru. Es spēju koncentrēties tikai uz to. Siers! Tas smaržoja tik spēcīgi, ka man griezās vēders. Viņa pasmaidīja, nogrieza gabaliņu zilā siera un pasniedza to man. Manas rokas trīcēja, kad centos pieklājīgi atteikties, bet vārdi iestrēga rīklē. ‘Tu negribi pamēģināt?’ viņa pārsteigts jautāja. Es atgūlos krēslā, manas acis bija vērstas tikai uz šķīvi, siera smarža bija pārņēmusi visu un es klusi čukstēju: “Es baidos no siera.”
Marko L.
Nebaidies!
Izvelies bez.
“Tavs ēdiens izskatās tā, it kā uz tā tikko būtu uzlietas svaigas asinis.”
Dažiem cilvēkiem kečupa spilgti sarkanā krāsa atgādina asinis un doma par tā ēšanu izraisa riebumu. Šie ar trauksmi saistītie simptomi ir pietiekami, lai viņi pilnībā izvairītos no kečupa.
“Man ir 34 gadi un man ir bailes no kečupa. Jocīgi, bet esmu satikusi vēl divus cilvēkus, kuriem ir tāda pati fobija. Manuprāt, visgrūtāk ir ja esi ar bērniem kas to ēd. Pieaugušie parasti kečupu liek uz šķīvja, bet bērni ar to smērē rokas un seju. Esmu iemācījusies, ka nav nepieciešamība bērniem stāstīt par savām bailēm no kečupa, jo viņi uzskata ka ir smieklīgi skriet tev pakaļ ar lipīgām rokām! Pieaugot esmu iemācījusies tikt galā ar savām bailēm. Tagad mans partneris var ēst kečupu arī tad, kad esam kopā. Man vienkārši jāpaskatās uz citu pusi, kad viņš to uzliek uz šķīvja un tam jābūt pēc iespējas tālāk no manis.”
Erin C.
Nebaidies!
Izvelies bez.
“Tev nav jābūt vampīram, lai baidītos no ķiplokiem... pavisam nopietni!”
Cilvēki ar aliumfobiju baidās no sīpoliem un ķiplokiem, un nevēlas būt to tuvumā, nemaz nerunājot par to ēšanu. Galvenais traucēklis ir to stiprā smarža, bet arī tekstūra mēdz būt biedējoša. Daudziem jo īpaši nepatīk ceptu sīpolu garša.
“Bija kāds notikums koncertā, kur kafijas bārā pasūtīju sviestmaizi, pārgrieztu uz pusēm. Es nokodu vairākus kumosus, līdz sajutu pazīstamo kraukšķi. Ziniet, sīpolam ir pavisam cits kraukšķis nekā gurķim vai ābolam. Un tad es sajutu tā garšu. Es tiku paralizēta no bailēm, mana mute pārstāja kustēties … Dažreiz, ar sakostiem zobiem, man izdodas to norīt, bet ne šoreiz. Šoreiz es to mēģināju vairākkārt... un nē, man palika tik slikti, ka es steidzos uz tualeti to izspļaut.”
Nele S.
Nebaidies!
Izvelies bez.
“Bailes no tomātiem ir īstas!”
Likopersikoafobija ir patoloģiskas bailes no tomātiem, galvenokārt no to garšas un tekstūras. Senos laikos tomātu, šodien šo tik ļoti iecienīto dārzeni, uzskatīja par bīstamu un audzēja tikai kā dekoratīvu augu. Daži cilvēki baidās no tomātiem arī to zaļajos tomātos esošās indīgās vielas solanīna dēļ, baidoties no saindēšanās.
“Es biju uz draugu dārza ballīti. Viss bija lieliski, līdz galdā tika pasniegti salāti ar ceptiem tomātiem. Es tos redzēju guļam uz galda, sarkanus un spīdīgus. Es jutu kā mana sirds sāk dauzīties straujāk. Tomāti! To spīdums, sēklas... Kaut kas tajos nebija kārtībā. Elpošana kļuva apgrūtināta. Kāds man pasniedza dakšiņu. Manā priekšā viss kļuva melns. ‘Tu izskaties ļoti bāls,’ kāds teica, bet es vairs nedzirdēju. Nākamajā brīdī jau biju auksti nosvīdis un man bija slikta dūša.”
Peeter R.
Nebaidies!
Izvelies bez.
“Man bekons šķiet kā ēdams vēzis...”
Kas daudziem šķiet sapņu brokastis, tas bekonafobiem ir īsts murgs. Jēlie bekona gabali viņos izraisa riebumu, tauku šļaksti rada trauksmi, un stiprā smarža izraisa sliktu dūšu. Bekons daudziem kļūst vēl pretīgāks, ja tas ir pastāvējis. Ideja par sarecējušiem taukiem nav patīkama.
“Man nepatīk bekons nevienā tā formā. Jēlā bekona tekstūra man šķiet pretīga.”
Ir noticis kaut kas negatīvs vai traumatisks: “Es neuzdrošinos ēst vīnogas vienatnē. Reiz darbā gandrīz no tām nosmaku... par laimi, kolēģis, kurš tikko bija apguvis pirmās palīdzības kursus, mani izglāba... Tāpēc es vīnogas ēdu reti, un kādam vienmēr jābūt līdzās...”
Pille-Triin M.